I –
Repa scēnas Antons Čigurs
Un pretinieki – kartonfigūras

Pret jūsu hujņu esmu imūns

II –
Kāds liktenis, tāds gadījums

III –
Vispār šeit kļūdas nepiedod kā Sfinksa –
Diskam jābūt izcilam vai tevi izsmies
Divdabis – pazaudēju sevi, lēni izgaistu
Vismaz neiziet no istabas man sanāk
Motivāciju šeit reizēm ir atrast grūti
Ja par tavu kļūdu priecāsies uz katra stūra:
Jā, no Matāutu līdz pat Katmandu
Nelabvēļi čivina to pašu – kakadu
Kā tad tā? Karjera šādi nogrims kā Staburags
Aizmirstu savu lomu un ampluā…
Pirmais scēnā kā Alunāns, farmakons ampulā
Nebija līgumā atrunāts
Vārdu spēlītēs vēsāks par novembri
Lai nu kā melus pītu kā Dohertijs jūs
Šeit es stāvēšu stalti kā obelisks
Daudzpunkti – do, re, mi. Jāgaida komenti
IV –
Maz draugu
Maz naudas
Daudz šaubu

Puoruok
Puoruok

Daudz likts uz spēles
Lai
Vājuma brīdī klupt un krist gar zemi

Puoruok
Puoruok

Daudz diskutēts
Sanāks vai nesanāks
Bet visu sev es ņemu

V – ŪGA
Apsajemūs puoruok daudz
Apleik dūmu kaudze
Akurāti nūslauku putekļus
Šķiroju, kura stykla, kura plastmasa
Piecc tuo saprosšu – vyss hlams matams uorā – jē!
Jauna serеja, ver questim durovys valī – Muote Tеrēze
Tukša daļa tiks aizpiļdeita, tei beja napareiza tēze…
Puoruok daudz nūgulātu pasuokumu, naatbyldātu zvonu, tukšu runu
Sarunuotys tikšonuos – kavejūs
Jaunys īpazeišonuos, vuordus naatcerūs…
Krūzis nadadzartys stuov pusī iz golda soltys
Nu reita tablete, vokorā jau alkohols
Plāns B, jē, lidojuma režīms: ON
Spieleju pasliepis, lai nivīns naatrūn
Kordinātis – jomaina maršruti, celi
Beidu dzelys, doru tū, kas sirdī
Laika lomotuos, lai gon tū napamonom
Īt pa straumi, itys nav pa munam!
Līkūs iz nakts luodeitīs
Aizmiersu tik daudz nauzajimtīs…
VI –
Maz draugu
Maz naudas
Daudz šaubu

Puoruok
Puoruok

Daudz likts uz spēles
Lai
Vājuma brīdī klupt un krist gar zemi

Puoruok
Puoruok

Daudz diskutēts
Sanāks vai nesanāks
Bet visu sev es ņemu

VII – Rolexus
– Dzīve, visa mana dzīve. Es ēdu hip-hopu, elpoju hip-hopu, eju uz tualeti, ***** hip-hopu, guļu hip-hopu ar hip-hopu, virs un zem hip-hopa

VIII:I –
Atmiņas man laupa spēkus
Kad vieglā galvā runā smaga balss
Un tā ir smaga, lai gan tuva man
Bet kad nav cilvēka, tad runas nav (ir tikai balss )
Man makā vienmēr divas monētas
Jo katram pacanam ir divas acis
Nav lietas smagākas par smilšu sauju
Kā reizi pēdējo es silti skauju vienmēr

Jā, atmiņas man laupa spēkus
Jo kādu dienu arī man balss
Tev paliks smagāka par grēku
– Es no tā atkāpjos un bēgu, atkāpjos un bēgu

VIII:II –
Atkāpjos
Sev atklājos
Izrunājos
Nesmejies tik traki