Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij’ ziemā, vasarā
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij’ ziemā, vasarā

Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā

Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo

Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem

Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš

Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte