Balta roze nozied dārza malā
Velti lūpas tavu vādu sauc
Tevi gaidot, sirds man klusi zvana
Un kā gāju putni ilgas trauc

Dienas steidz kā baltas mākoņlaivas
Vakari kā melni dūmi kūp
Līdzi ziediem ilgas izkliedz kaijas
Līdzi ziediem pirkstos laime drūp

Ak, cik sāpīgi un skumji gaidīt
Gaidīt to, kas nekad nenāks vairs
Cauri asarām un sāpēm smaidīt
Kamēr pēd’jais vakars nodziest dairs

Vēji noliec koku zarus mokās
Aiziet vilciens, otris un tad trešs
Es vairs nesniegšu tev pretīm rokas
Visā dzīvē tu man kļuvis svešs

Tikai sirdī, kā pēc laimes spēles
Savāds miers un klusums ir tik liegs
Man vienalga, virši zied vai rozes
Vai pār visu viegli pārslo sniegs