Jau vairākus gadus Padomju Savienības un Amerikas Savienoto Valstu starpā pastāv tā saucamā kulturālā apmaiņa, kuras programmas ietvarā izmainās ar mākslinieciskiem ansambļiem, dejas grupām, teātriem, dziedātājiem un it sevišķi baleta grupām, kuras ir ļoti spējušas iespaidot amerikāņu caurmēra publiku. Pieņemsim, ka šāda publikas daļa atgriezusies mājās pēc šāda iespaidīga vakara un kādas ir vakara sekas, sīkāk jūs dzirdēsiet nākamā muzikālā priekšnesumā

Atceros es savu sieviņu
Miermīlīgu, lēnu, nosvērtu
Dzīve šķita, šķita laimīga
Nebij' pat ne domu starpība

Tad vienu dienu, dienu pelēku
Mēs bijām skatīt Boļšoj baletu, hei!
Nu manai sievai tādas indives
Ka to pat vairāk nepazīstu es

Gari, gari, man māgā kaut kas nav vairs foršs
No rīta, vakarā tiеk servēts borščs
Un Astonberi akadēmijā
Tā mācās dejot tik' Kazanskaja

Gari, gari, ar kriеvu kreklu mugurā
Mežonīgi griežas apkārt tā
Bet tas vēl tiešām nebūtu nekas
No zābakiem pat gultā nešķiras

O, tās dienas, dienas saulainās
Pilnas miera un romantikas
Nodevāmies dzejai, mūzikai
Nebij' vietas disharmonijai
Tagad valda pie mums citāds gars
Skaļi burbuļo nu samovars, hei!
Lai nolāpīta ir un paliek tā
Šī trakā kulturālā apmaiņa

Gari, gari, man māgā kaut kas nav vairs foršs
No rīta, vakarā tiek servēts borščs
Un Astonberi akadēmijā
Tā mācās dejot tik' Kazanskaja

Gari, gari, ar krievu kreklu mugurā
Mežonīgi griežas apkārt tā
Bet tas vēl tiešām nebūtu nekas
No zābakiem pat gultā nešķiras