[Intro]
Savs ir Savs

[1. Pants: Nātre]
(1, 2, okey)
Jūs topat tramīgi
Es asiem skatiem sekoju
Ne jau es, bet tu man saki
Jā es arī repoju
Dirš pēc vīra garšas, savās asinīs te grimst
Un daudzi domā ne ar galvu, bet ar pimpi šķiet
Es vietā vārdus mīlu agresor'
Tu esi tik pat dumjšs, cik tiem kam dolbī labi tramadols
Bez nodom' iemīlējos mūzikā es jau no bērnības
Mūza jau uz palikšanu, es nekad nebūšu bēdīgs (nē)
Šī kultūra izaugs lielāka nekā iedomājies tu
Radu personības kultu hiphopam, ne Sev un Tu
Tici cerams tam, ka kopā ceļot varam uzbūvēt
Kaut ko kas paliekošs, jaunie radiet droši
Domājot par repu likās
Trūkst šajā republikā
Vairāk noteiktības, vairāk vārdu patiesu
Vairāk rīmju kuras satriec, vairāk tādas kuras sasniedz
Visneatkarīgākos, jā, tad atmoda garīga sāktos

[2. Pants: Ozols]
(Jā)
Šī Santa Barbara izskatās kad nekad nebeigsies
Šai' istabā jau otro desmitgadi mēs ieslēgušies
Šis ir vēl viens fragments no biogrāfiskas filmas
Nav scenā[?] kā slaidšova bildes
Šī varētu būt jau kāda 123. sērija
Kad Jānis satiek Ģirtu, un ar jaunu vērienu
Tie abi divi paņem ieročus
Un dodas ceļā, pretī ienaidniekiem - feikiem
Kas svešas idejas smeļas
Tie abi divi ir apsēsti
Ar domu - īsts, neīsts
Tie abi divi nemaz nezin, ko tas īsti viss viņiem nesīs
Bet pārliecība kā pārgalvība, tomēr valda tajos
Un savas atziņas tie vēlreiz iemūžin' trekos šajos
Tie abi divi ir Jātnieki Bez Galvas, kas slīd pret spalvu
Tie abi divi ir kā sāls graudi brīdī kad viss kļūst par saldu
Šis ir viņu formāts, kurā viņi labi jūtas
Pat ja sanāk noiet kilometrus, jūdzes
[Piedz.: Ozols] x3
Kad līdz šo skaiti
Zini - šis ir mūsu ID
Un mēs tam nesam līdzi savu piederības saikni
Un kamēr daudzi vēsturē paliks kā netīri traipi
Mēs turpināsim jums servēt vel joprojām svaigu